Oktobra mēneša augs - kļava

Drukāt

Kanādā un Ziemeļamerikā noteikti pirmais, ko cilvēki min, izdzirdot vārdu – kļava, ir kļavu sīrups, ko vietējie iecienījuši ēst kopā ar pankūkām. Taču pie mums Latvijā kļavas saistās ar koši krāsotajām lapām rudeņos, ēnu sniedzošu patvērumu karstās vasaras dienās un kļavu sēklu “deguniem” bērniem, jo šajos platuma grādos sīrupa iegūšana no kļavām nav populāra, tomēr tas netraucē šim kokam būt par gaidītu viesi mūsu dārzos!

Parastā kļava (Acer platananoides) ir sastopama visā Eiropā, tas ir gandrīz ideāls un dārzkopju iemīļots augs, jo kļava ir mazprasīga un aug praktiski visās augsnēs. Rudenī, iestājoties lapkritim, tā atbrīvojas no iespaidīga apjoma košā lapojuma, kas ir vienīgais rūpes sagādājošais faktors. Pilsētās kļavu bieži sastopam parkos un apstādījumos, taču arī mazu dārzu īpašnieki var atrast sev piemērotu šīs sugas augu, jo ir selekcionētas dažādas, arī neliela auguma vai pat krūmveida šķirnes! Ir vēl kāds pluss – kļavai nav jāveic vainaga veidošana, to tā necietīs, it īpaši mazā auguma sugas. Pēc zaru apcirpšanas nokaltīs viss zars, pats koks kļūs uzņēmīgs pret miltrasu un citām slimībām. Ļaunākajā gadījumā bojā aizies viss koks. Tieši tādēļ kļavu vajadzētu dēstīt tikai tur, kur tā var netraucēti augt un kuplot!

Kļavu (Aceraceae) dzimtas, kļavu (Acer) ģintī sastopamas apmēram 50 sugas, kas savā starpā atšķiras gan pēc auguma, gan lapojuma krāsas un veida. Šie skaistie koki var būt tikai 3,5 metrus augsti, kā Japānas kļava, vai sasniegt pat 30 un vairāk metru augstumu! Latvijā savvaļā aug parastā kļava, taču sastopama arī Tatārijas kļava (Acer tataricum), kalnu kļava (Acer pseudoplatanus) un ošlapu kļava (Acer negundo), šo sugu augi ir spējīgi veidot sēklas un izsēties. Mūsu valstī aug arī Ziemeļamerikas cukura kļava (Acer saccharum), no kuras tiek iegūta sula kļavu sīrupa ražošanai, taču tā nav plaši izplatīta, galvenokārt sastopama kokaugu kolekcijās. Vairumam kļavu sugu ir vasarzaļas, viena pretim otrai stāvošas lapas ar resnu centrālo lapas dzīslu un vairākām smalkākām sānu dzīslām, kas veido plaukstai līdzīgu zīmējumu. Kļavu lapas sastopamas zaļā, dzeltenā, oranžā un sarkanā krāsā. Kļava zied maijā ar nelieliem, citrondzelteniem ziediņiem. Dažādu sugu kļavu iespējamais augstums ir ļoti atšķirīgs: sastopami gan nelieli koki, vidēji, ļoti lieli koki, gan arī krūmi. Kļava var sasniegt 500 gadu vecumu un ir ļoti ātraudzīgs koks, kurš savas lapas rudenī nomet kā viens no pēdējiem.

Ošlapu kļavas (Acer negundo) spārnuļi.

Kas jānoskaidro pirms dēstīšanas?

Kļava nebūt nav tas augs, kura iedēstīšana un kopšana sagādātu raizes. Kādi paņēmieni jāievēro dēstot un kopjot kļavu, ir atkarīgi no tā, kādu sugu jūs izvēlaties dēstīt. Pirms ķerties pie dēstīšanas, jāizpēta lielais dažādu sugu piedāvājuma klāsts. Kā to izdarīt? Vispirms ir jāatbild pašam sev uz dažiem jautājumiem, kā, piemēram, kāda manā dārzā ir augsne, cik liela kļava būtu ieteicama dārzā, vai lapu krāsojums rudenī ir svarīgs, kādam tam vajadzētu būt, varbūt vēlos kādu koku ar neparastu vainaga formu? Ja kļavas ir paredzētas norobežojošajai sētai vai dzīvžogam, tām nebūtu sevišķu prasību pret augsni un tās spētu eksistēt gandrīz jebkur, tad piemērota būs lauku kļava. Ja dārzā ir ierobežota vieta, taču gribas kociņu, kas rudenī atsvaidzinātu zaļgandzeltenos toņus, tad izlemiet par labu kokveida krūmam -  vēdekļa kļavai (Acer palmatum), kas ir koši zaļa vasarā un oranžos toņos degoša rudenī. Gandrīz jebkādā augsnē labi jutīsies citrondzelteniem ziediem ziedošā parastā kļava, īpaši krāšņš rudens lapu krāsojums ir krastu kļavām (Acer ginnala). Parastās kļavas (Acer platanoides) šķirnei 'Globosum' ir interesants lodveida vainags, kas piesaistīs skatienu, šīs sugas kļava nav pārāk liela auguma un ir labi piemērota pilsētas apstākļiem. Ja dārzā vietas ir vairāk, ineresantu akcentu ienesīs sarkanā kļava (Acer rubrum), kuras ziedi pavasarī ir tumši sarkani, bet lapas rudenī - karmīnsarkanas.

Parastās kļavas (Acer platananoides) šķirne 'Crimson Sentry'

Kļava ir viegli kopjama Kopumā kļavai nav nepieciešama īpaša kopšana, taču, to dēstot, ir jāievēro daži priekšnosacījumi, lai koks augtu kupls un veselīgs. Galvenokārt ir jāzina, kāda augsne patīk katrai kļavas šķirnei, kurai būs piemērota skāba vai neitrāla augsne. Vislabāk šie koki panes mitru un relatīvi vēsu klimatu, pārāk liels karstums un sausums tiem nepatīk. Izvēloties stādāmo materiālu, vislabāk iegādāties konteineraugus, kuru sakņu čemurs ir mitrs. Ideālā vieta kļavas stādīšanai būs ne pārāk saulaina un tāda, kas nav pakļauta tiešām vēja brāzmām.

Pēc stādīšanas jāseko, lai jauniedēstītais kociņš saņemtu pietiekoši daudz mitruma, tikai tad, kad kļaviņa ir kārtīgi ieaugusies, pietiks ar lietusūdeni, izņemot ļoti karstas un sausas vasaras. Jauno kļavu jāsargā arī, lai cik dīvaini tas nešķistu, no suņu urīna, jo tas var kaitēt maigajai jaunā koka mizai. Tā kā kļavu var ātri pārmēslot, tāpēc jāmēslo diezgan apdomīgi, taču ikgadēja komposta deva noteikti nāks par labu.

Kļavu kopšanā ietilpst arī ikgadējo nomesto lapu savākšana, taču, lai kļavai patiesi būtu „laba veselība“ un tā neslimotu ne ar kļavu melnkrevi, ne citām sēnīšslimībām, ap koka stumbru var izveidot 8-15 cm biezu salmu/mulčas kārtu. Intensīvāka kļavas kopšana nepieciešama pirmajos divos gados pēc iedēstīšanas, pēc tam tā ir minimāla.

Kļavas dēstīšana nav nekas sarežģīts Kad atrasta piemērotākā vieta un atbilstošākā kļavas suga, dodieties pirkt kociņu tikai tad, kad jums ir laiks to uzreiz iedēstīt. Vispirms izrociet pietiekoši lielu bedri, tās apakšā ieberiet augsni, kas paredzēta rododendru audzēšanai, jo kļavām patīk mēreni skāba augsne. Izrakto zemi samaisiet ar smiltīm, jo kļavai nepatīk ilgstošs mitrums, un smilts padara augsni caurlaidīgu. Ievietojiet jauno kociņu izraktajā bedrē un kārtīgi pieblietējiet zemi ap saknēm. Bagātīgi salaistiet, lai saknes uzreiz „sadraudzējas“ ar augsni un saņem pietiekošu mitrumu, un - ļaujiet kļavai augt!

Sudraba kļavas (Acer saccharinum) šķirnes 'Wieri' smalkās lapas

Vai jūs zinājāt, ka:

 

© darznica.lv