Novembra mēneša augs. Kadiķis

Drukāt

Kadiķi, tāpat kā egli un priedi, vispirms mēs asociējam ar mežu, taču mūsdienās nav iespējams novilkt striktu līniju starp augiem, kas aug tikai mežā, pļavā, bet kas dārzā. Mežs ienāk dārzos, un kadiķis ir viens no tipiskajiem savvaļas augiem, kas lieliski iejūtas apstādījumos un parkos kā košumaugs. Laikam ritot ir mainījusies tā nozīme – no auga, kurš izmantots maģijai un rituāliem, kas lietots kā ārstniecības līdzeklis jau kopš Viduslaikiem, tagad tas ir kļuvis par vienu no skuju kokaugiem, kas ir mūsdienu dārza laba izskata sastāvdaļa.

 

Katrai tautai kadiķim ir vismaz pārītis nosaukumu, arī Latvijā tas saukts gan par ēci, gan kadeģi, ēcesi, ērci, ērķi un paegli, un šķiet, ka katra novada pienākums bijis izdomāt kadiķim savu vārdu. Oficiāli Latvijā savvaļā augošā kadiķa nosaukums ir Zviedrijas kadiķis (latīņu val. Juniperus communis var. suecica). Šī ir vienīgā savvaļā augošā kadiķu suga Latvijā, kas pie mums aug priežu silu pamežā, izcirtumos, norās, kāpās, kaļķainās pļavās – vietās, kur ir gaišs, saulains, sauss un galvenais - tīrs gaiss, jo kadiķi ir ļoti neizturīgi pret gaisa piesārņojumu, bet ar pieticīgām prasībām attiecībā uz augsni un labi pacieš aukstumu.

Tā kā dārzā stādāmo kadiķu klāsta piedāvājums ir visdažādākais, tad var izvēlēties gan tādus sugas īpatņus, kas ir ložņājoši un veido blīvu augsnes segumu, gan krūmveida un kokveida kadiķus. Atkarībā no šķirnes atšķirsies gan kadiķa forma, gan skuju krāsa. Šie skujkoki var lepoties ar patiesi bagātu krāsu gammu – sākot ar koši zaļu, dzeltenzaļu, pelēkzaļu, zilganzaļu, zilganpelēku līdz pat koši dzeltenai un rūsganai.

Zema auguma kadiķiem bieži vien rasturīga klājeniska vainaga forma, un ar tiem iespējams nosegt augsni lielākās platībās. Klājeniskā kadiķa (Juniperus horizontalis) vainags parasti aizņem ievērojamu platību – līdz pat 2 metriem, taču to augstums reti kad sasniedz 0,5 m. Pārsvarā tie ir ap  0,2 metrus augsti, kā, piemēram, šķirne ‘Jade River’. Arī citām pie mums audzējamām kadiķu sugām – piekrastes kadiķim (J. conferta), Ķīnas kadiķim (J. chinensis), Virdžīnijas kadiķim (J. virginiana) un parastajam kadiķim (Juniperus communis) ir šķirnes ar klājeniskiem, paklājveida vainagiem. Parastā kadiķa (J. communis) šķirne ‘Repanda’ ir 0,3 metrus augsta un tās zari stiepjas uz sāniem, veidojot vienmērīgu, zaļu sedziņu. Klajeniskie kadiķi ir ļoti dekoratīvi, vidēji prasīgi. Vislabāk tie jutīsies vāji skābā vai neitrālā augsnē, saulainā vai daļēji noēnotā vietā un mitrā augsnē. Augi ir piemēroti pilsētas apstākļiem.

Piekrastes kadiķis (Juniperus conferta)

Augumā prāvāki ir kadiķi ar izplestiem vainagiem, taču par krūmiem tos pagrūti nosaukt. Tie lieliski izskatīsies gan kā soliteraugi, gan stādīti grupās. Piemēram, Ficera kadiķa (Juniperus x pfitzeriana syn. Juniperus x media) šķirne ‘Pfitzeriana’ var sasniegt 0,8 metru augstumu, bet šķirne ‘Mint Julep’ pat 1,2 metru augstumu. Abi šie kadiķi augs saulainā vai daļēji noēnotā vietā, vidēji mitrā, vāji skābā vai sārmainā, barības vielas saturošā augsnē. Augi ir piemēroti pilsētas apstākļiem, bet nepacietīgiem dārzniekiem ideāls būs ‘Mint Julep’, kas ir ātraudzīgs un lepojas ar dekoratīvām, skaistām ogām. Ja dārzā piemērotāks šķiet augumā prāvāks augs, tad jāskatās uz vēdekļveida kadiķiem, kā, piemēram, uz Kazaku (sabīniešu) kadiķa (Juniperus sabina) šķirni ‘Erecta’, kas sasniedz 1,5 metru augstumu vai uz Zvīņainā kadiķa (Juniperus squamata) šķirni ‘Meyeri’, kurš var sasniegt pat 2-4 metru augstumu. Arī šie kadiķi ir piemēroti pilsētas apstākļiem un pēc sava izskata līdzinās savvaļā augošajiem. Augiem patiks saulaina vai daļēji noēnota vieta, vāji skāba vai neitrāla, mitra augsne.

Paši lielākie un cipresēm līdzīgie ir kolonveida kadiķi, kas spēj sasniegt 2,5 metrus. Šādi ir, piemēram, parastā kadiķa (Juniperus communis) šķirņu ‘Cracovica’ un ‘Hibernica’ pārstāvji. Tāpat kā visiem iepriekš minētajiem augiem, arī šiem, piemērota būs saulaina vai daļēji noēnota atrašanās vieta, vidēji mitra, caurlaidīga, vidēji bagāta, vāji skāba (pH 5,5 – 6) augsne. Šīm “ziemeļu cipresēm“ nav ieteicama ļoti bagāta un smaga augsne. Lai pasargātu skaistos kolonveida kadiķu stāvus no sniega postījumiem, tos ziemā ieteicams apsiet, lai sniega sega neizgāž zarus. Pavasarī jūtīgās šķirnes ieteicams apklāt ar agrotīklu, lai pasargātu no saules apdegumiem. Arī šos kadiķus stāda atsevišķi vai grupās. Taču šie eksemplāri ir nedaudz kaprīzāki un pilsētas apstākļos augs tikai tad, ja augsne būs labi kopta – ielabota, mulčēta un laistīta. Vainaga izskatu iespējams uzlabot to formējot, ieplānojot šos darbus aprīļa beigās vai maija sākumā.

Kad pieņemts galīgais lēmums par kadiķa kā dārza rotas izvēli, ieteicams labāk doties uz kokaudzētavām, kur var gan iegādāties kadiķu stādus, gan uzreiz saņemt speciālistu konsultāciju par izvēlētās šķirnes kopšanu, attālumiem stādot dēstus grupās vai veidojot no tiem dzīvžogu un uzzināt citas īpašas nianses, kas saistītas ar konkrēto šķirni. Kokaudzētavās ir minimāla iespēja iegādāties mūsu laika apstākļiem nepiemērotu kadiķi, kas būtu atceļojis no kādas eksotiskas valsts, un varētu neiedzīvoties mūsu klimatiskajos apstākļos. Tur arī būs iespējams novērtēt pieejamo kadiķu sugu bagātību, jo šie augi atšķiras ne tikai kā iepriekš minēts, ar savu vainaga veidu un augumu, bet arī ar skuju veidu un krāsu, augļiem, kas ir gan pamanāmi, gan arī nē.

Zvīņveida kadiķis (Juniperus squamata) 'Blue Star'

Vai jūs zinājāt, ka:

Kadiķa izplatība savvaļā ir teritorijās no Ziemeļamerikas līdz Dienvidgrenlandei, Eiropā, Ziemeļāfrikā un pat Austrumāzijā.

© darznica.lv