Maija mēneša augs. Dienziede.

Drukāt

Dienziedes (Hemerocallis), sauktas arī par dienlilijām un viendienītēm, ir augs, kura katrs atsevišķs zieds uzplaukst dienas sākumā un tās beigās novīst. Taču, tā kā dienliliju cerā var būt pat līdz 500 ziediem, nākošajā dienā blakus noziedējušajam ziedam atveras arvien jauni ziedpumpuri, un tā šis process var turpināties vismaz četru nedēļu garumā. Dienlziedes ir vieni no vieglāk kopjamiem dārza augiem, tāpēc šie augi tiek dēvēti par „inteliģento sliņķu puķēm”, jo ir pieticīgi, ilgi aug vienā vietā (7-8 gadi) un priecē ar bagātīgu, košu un krāsainu ziedu rotu.

Dienziežu latīniskais nosaukums  Hemerocallis ir radies no grieķu valodas vārda hemerokallis, kas nozīmē „skaists tikai vienu dienu” (hemera – diena, kallos – skaistums). Dienziežu jeb dienliliju dzimtene ir Ķīnas, Japānas, Korejas, Austrumsibīrijas un Indijas mērenās zonas. Sākotnēji savā dzimtenē dienlilijas tika uztvertas nevis kā košumaugs, bet gan kā ikdienā plaši pielietojams sakņaugs, ko var gan ēst, gan izmantot saimniecībā. Pirmo reizi šis augs pieminēts kādā dzejolī, kas radies 500 gadus pirms Kristus, bet pirmie dienliliju attēli ir saglabājušies no 1059. gada pēc Kristus. Turpretī Eiropā pirmās liecības par dienlilijām parādās samērā vēlu, tikai 1576. gadā. Taču sistemātiska audzēšana aizsākās Anglijā, Itālijā un it īpaši ASV tikai sākot no 1900. gada. 1946. gadā tika dibināta AHS – Amerikas  Hemerocallis savienība, kas ir atbildīga par jaunu dienliliju šķirņu selekciju visā pasaulē. Katru gadu šī savienība reģistrē aptuveni 2000 jaunas šķirnes.

Dienlilijas ir daudzgadīgs lakstaugs ar gaļīgām, zvaigžņveidīgām saknēm, kas sekli stiepjas augsnes virskārtā. Šo augu lapas atgādina sīpollokus vai puravus, ir paralēlas viena otrai, lineāras. Parasti dienziedes nav mūžzaļas, taču ir selekcionētas jaunas šķirnes, kas siltākā klimatā no savām lapām nešķiras visu gadu vai arī ir daļēji mūžzaļas. Apaļā dienziežu kāta  garums variē augstumā no 30-180 cm, dārgākajām šķirnēm kāta augšējā daļā tas sazarojas, lai spētu noturēt lielāku ziedu skaitu: 10 līdz 20, 30 un pat līdz 60 ziediem! Katrs atsevišķs dienlilijas zieds zied tikai vienu dienu, visbiežāk no rīta līdz vakaram, apmēram no plkst. 8.00 līdz 22.00, taču ir arī citas dienziežu šķirnes, kas uzzied naktī, sākot no plkst. 22.00, un zied līdz nākošās dienas vakaram.

Savus pumpurus dienziedes sāk raisīt maija beigās un zied līdz pat pirmajām salnām, taču viskrāšņākās tās ir jūlijā. Savvaļas dienziedes ir dzeltenas un dzeltenoranžas, dažādās nokrāsās, kā arī sarkanbrūnas. No šīm krāsām, sākot ar 1900. gadu, tika selekcionēti neskaitāmi hibrīdi, kuru krāsu variācijas sniedzas no krēmīgi baltas, dzeltenas, oranžas, sarkanas līdz gandrīz melnai, purpursarkanai, violetai, rozā ar visiem iespējamajiem starptoņiem un nokrāsām. Pagaidām selekcijas rezultātā vēl nav iegūta zila krāsā, kā arī spilgti balta un tīri melna dienziede nav vēl radīta.

Dienziežu ziedu izmērs ir no 5 līdz 16 cm, bet zirnekļveida ziedi sasniedz 30 cm diametru. Arī ziedu formas ir ļoti dažādas – no zvaigžņveida līdz apaļām, kā arī zirnekļveida.

Dārzā vai apstādījumos  dienziedes vislabāk jutīsies saulainā vietā, arī daļēji noēnota vieta tiek akceptēta, tomēr tad jārēķinās, ka samazināsies ziedu skaits. Piemērota būs ūdenscaurlaidīga, smaga, piemēram, mālaina, ar humusu bagātināta dārza

augsne. Kaut arī dienlilijas labi pacieš sausumu, tomēr augšanas laikā jāraugās, lai augam pietiktu mitrums. To nodrošina dobes mulčēšana. Labi dienlilijas jutīsies arī mitrās un pārpurvotās vietās, piemēram, dīķu malās.

Dienliliju pavairošana notiek sadalot sakņu ceru, jo no sēklām nav iespējams iegūt tās pašas šķirnes dēstu, bet gan rodas jauni jaukteņi. Piemērotākais dienliliju dēstīšanas periods ir no marta līdz oktobra sākumam, attālumam starp augiem jābūt 60-80 cm, jo augot cers izplešas pat 1 kvadrātmetra platumā.

Šos augus visvairāk apdraud divi ienaidnieki -  Hemerocallis muša un sakņu kakliņa puve. Mušas sadēj dienliliju pumpuros oliņas, no kurām attīstās kāpuri, kas no iekšpuses izēd pumpuru. Bojātie pumpuri noteikti jānogriež un jāiznīcina sadedzinot, tos nedrīkst mest kompostā. Ar sakņu kakliņa puvi slimos augus var izrakt, kārtīgi nomazgāt un izlikt saulē kārtīgi nožūt, tad pārstādīt citā vietā. Taču var gadīties, ka bojātais dēsts tomēr būs jāiznīcina.

Vai jūs zinājāt, ka:

  • Dienliliju savvaļas formas  sastopamas tikai Āzijā. Tur tās ir apmēram 20 veidu. Parasti tās ir dzeltenā vai oranžā krāsā.
  • Austrumāzijā dienlilijas izmanto kā ārstniecības augu, kā arī no tām pagatavo ikdienā nepieciešamas lietas, piemēram, no lapām pin sandales un kurpes.
  • Tādas dienliliju šķirnes kā „Kwanzo“ un „Flore Pleno“ Āzijā tiek audzētas kā pārtikas produkts, turklāt tiek izmantots viss augs.
© darznica.lv

DIENZIEŽU STĀDUS VAR IEGĀDĀTIES:

Nosaukums/ www Darbības veids
Dienliliju dārzs
www.daylilie.lv
Latvijas apstākļiem piemērotu jaunu dienliliju šķirņu selekcija, dienliliju stādu vairum un mazumtirdzniecība.
Z/S Bērziņi
www.berzini.lv
Iepodoti daudzgadīgo puķu stādi.
Stādaudzētava Blīdene
www.stadiblidene.lv
Dekoratīvo stādu audzēšana, stādu komplektēšana, dižstādi.
SIA VIP dārzs
www.vipdarzs.horti.lv
Dārza projektu izstrāde un ierīkošana. Teritorijas vienreizēja sakopšana un regulāras kopšana visas sezonas garumā. Stādi.
Kokaudzētava Bulduri
www.stadibulduri.lv

Dekoratīvo stādu audzēšana, dižstādi, ziemcietes, lapu koki un krūmi. Apzaļumošana, bērnu rotaļu laukumi.

Augus visā krāšņumā apskatīt un tikt pie stādiem var arī pie dienziežu selekcionāriem Ārijas Jankovskas, Gunta Granta, Edgara Bites, Raimonda Petrovska, Viestura Grūbes, Līvijas Priedes, Andra Krūmiņa, Mārtiņa Erminasa un citiem.