Pēdējos gadus ar bažām vērojam zirgkastaņas, kas arvien vairāk un vairāk cieš no zirgkastaņu mīnējošās kodes uzbrukumiem. Šķiet, ka Latvijā vairs nav nevienas zirgkastaņas, ko nebūtu skāris šis kaitēklis. Pagājušais gads atnesa miltrasas uzliesmojumus, kas skāra pat tādus lapu kokus un krūmus, kuri līdz šim ar to netika slimojuši. Šovasar daudzviet Latvijā uz kļavu lapām novēroti melni plankumi. Vai tagad ir kārta kļavām? Kas īsti izraisa plankumu veidošanos, vai tas apdraud kokus un kā ar to cīnīties?

Sen jau ir pagājuši tie laiki, kad ziemcietes varēja stādīt divreiz gadā – pavasarī un vasaras otrajā pusē, kad tiek veikta daudzgadīgo ceru sadalīšana. Mūsdienās stādu audzētāji ziemciešu jaunos stādus jau no pavairošanas brīža audzē podiņos, tam piemērotā substratā. Augam paaugoties, tas tiek pārstādīts lielākā podā, bet, sasniedzot vajadzīgo briedumu, nonāk stādu laukumos vai tirdzniecības vietās, no kurienes tālāk aizceļo uz pircēja dārzu.

Vai nu vēsturiskas sakritības dēļ, vai labvēlīgāko klimatisko apstākļu dēļ lielākā daļa Latvijas stādaudzētavu ir izvietojušās Zemgalē un Kurzemē. Vidzemē stādaudzētavu ir samērā maz. Nav brīnums – ne tur zeme tik auglīga kā Zemgalē, ne ziemas tik maigas, ne vasara tik gara kā Kurzemē, arī saulaino dienu Vidzemē ir krietni vien mazāk kā Baltijas jūras piekrastē. Tomēr neskatoties uz to, arī Vidzemē ir ļaudis, kas ar rūpību un neatlaidību kopj un lolo jaunos puķu, koku un košumkrūmu stādus.

Rudens ir ne tikai ražas novakšanas laiks, bet arī ideāls laiks, kad var veikt pārmaiņas dārzā. Agrs rudens ir piemērots stādīšanai un pārstādīšanai. Atšķirībā no pavasara, kad “darbs dzen darbu”, rudenī ir vairāk brīvu brīžu, lai pārdomātu dārza plānojumu un rūpīgi sagatavotu augsni iecerētajā stādīšanas vietā. Zeme kopš vasaras joprojām ir silta. Arī apmākušās dienas, kas stādīšanai ir vislabākās, ir biežāk. Turklāt rudens nāk ar lietu, kas nodrošina, ka augi paspēj labi iesakņoties un izveidot jaunas saknītes, un nav nepieciešama īpaša jauniestādīto augu laistīšana, izņemot, protams, augus, kas iestādīti pavisam vieglās smilts augsnēs. Var ne tikai sadalīt un pārstādīt sakuplojušos ziemciešu stādus vai iestādīt dārzā jaunus augus, bet ir arī īstais laiks stādīt kailsakņu stādus.

Stādaudzētava “Krogzeme” ir viena no VAAD sertificētajām stādaudzētavām, kas specializējas arī zemeņu stādu audzēšanā. Lūdzām viņus nosaukt savu desmit iecienītākās zemeņu šķirnes.

Augusts tradicionāli tiek uzskatīts par zemeņu stādīšanas laiku. Daudzi pat ir pārliecināti, ka zemenes ir obligāti jāiestāda vēlākais līdz augusta vidum. Vai tā ir aksioma, ir diskutējams jautājums, tomēr ir nosacījumi, kas, stādot vasaras beigās jaunizaugušos zemeņu stādus, jāievēro. Jānodrošina, lai ir kvalitatīvs stādāmais materiāls, un apstākļi, lai augs var labi iesakņoties un paspēj sagatavoties ziemai un la ierieš pēc iespējas vairāk ziedpumpuru nākamā gada ražai.

Dienziedes parasti sāk ziedēt jūnija beigās, jūlijā. To ziedēšanas kulminācija ir jūlija otrā puse un augusts. Ziedēšanas laiks atkarībā no šķirnes ir viens – divi mēneši, un tas mainās atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem. Lai arī mēdz runāt par agrāk un vēlāk ziedošājām šķirnēm, dienziežu audzētāju pieredze rāda, ka vēl neviena no šķirnēm nav bijusi pirmā katru gadu – agrās ziedētājas gadu no gada mainās. Un lai arī par dienziežu ziedēšanas laiku uzskata vasaras otru pusi, labi kopjot, tās var ziedēt no maija beigām līdz pat oktobrim, kamēr vien to atļauj laika apstākļi. Tiklīdz gaisa temperatūra nokrītas zem 10° C, ziedēšana apstājas.